Latvijā pamazām sāk parādīties jauna pieeja tam, kā mēs patērējam un ražojam elektrību. Šobrīd valstī ir reģistrētas pirmās trīs energokopienas, kuru galvenā ideja ir pavisam vienkārša – kaimiņi apvienojas, lai kopīgi ražotu enerģiju un dalītos ar tās pārpalikumu.
Atšķirībā no parastiem uzņēmumiem, šeit mērķis nav peļņa, bet gan iespēja palīdzēt vienam otram un ietaupīt. Viena no pirmajām vietām, kur šāds modelis sāk darboties praktiski, ir Kalnienas ciems Gulbenes novadā, ziņo Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienests.
Kāpēc atdot tīklā, ja var iedot kaimiņam
Kalnienas energokopienas pirmsākumi meklējami vietējo cilvēku vēlmē saimniekot prātīgāk. Uzņēmējs Aivars Zelčs, kurš vada uzņēmumu “Zetech”, jau pirms dažiem gadiem uz sava uzņēmuma jumta uzstādīja saules paneļus. Pieredze rāda, ka saulainajos mēnešos paneļi saražo daudz vairāk elektrības, nekā uzņēmumam reāli nepieciešams. Līdz šim šis pārpalikums vienkārši nonāca kopējā tīklā, taču Aivars vēlējās atrast veidu, kā ar šo enerģiju dalīties tieši ar saviem kaimiņiem.
Viņa motivācija ir saprotama – ja ir radīts resurss, būtu tikai loģiski, ja labumu no tā gūtu vietējā kopiena. Tāpēc viņš projektā iesaistījies gan kā privātpersona, gan kā uzņēmējs. Tas ir stāsts par abpusēju izdevīgumu: ražotājam nav žēl atdot lieko, bet patērētājam ir iespēja tikt pie lētākas enerģijas.
Graudu kalte un mājsaimniecības: dažādas vajadzības papildina viena otru
Energokopienas jēga vislabāk izgaismojas brīdī, kad saliek kopā dažādus elektrības patērētājus. Krišjānis Upāns, kurš ir viens no aktīvākajiem Kalnienas kopienas biedriem, skaidro to ar praktisku piemēru par lauksaimniekiem. Zemnieku saimniecībām, kurām ir lielas graudu kaltes, milzīgs elektrības daudzums ir vajadzīgs tikai ļoti īsu brīdi – aptuveni mēnesi vai pusotru gadā, kad tiek novākta raža.
Pārējā laikā šādas jaudīgas iekārtas un to saražotā enerģija varētu palikt neizmantota. Ja zemnieks ir daļa no kopienas, viņa saražoto elektrību brīžos, kad kalte stāv dīkstāvē, var izmantot kaimiņi savām mājsaimniecībām vai citiem darbiem. Šāda savstarpēja papildināšana padara visu sistēmu daudz efektīvāku, jo kādam enerģija vienmēr ir vajadzīga tieši tajā brīdī, kad otram tā ir par daudz.
Kā notiek pati “dalīšanās” ar elektrību?
Daudziem varētu šķist, ka dalīšanās ar kaimiņu nozīmē fizisku kabeļu vilkšanu no viena pagalma uz otru, taču realitāte ir nedaudz citādāka. Latvijas Lauku foruma eksperte Ilvija Ašmane skaidro, ka šobrīd sistēma tiek slīpēta un tā nedarbojas kā tieša kilovatstundu pārdale.
Process ir monetārs. Tas nozīmē, ka saražotā elektrība tiek nodota tīklā, par to tiek saņemta samaksa eiro izteiksmē, un tad šī iegūtā nauda tiek novirzīta kopienas biedru rēķinu segšanai vai citiem kopīgiem mērķiem. Svarīgākais nosacījums ir tāds, ka energokopiena nedrīkst kļūt par biznesu, kas pelna naudu īpašniekiem. Ja paliek pāri līdzekļi, tie ir jāiegulda atpakaļ kopienā – piemēram, ciema infrastruktūras uzlabošanā vai jaunu iekārtu iegādē.
Valsts atbalsts un nākotnes iecere
Lai šādu piemēru kļūtu vairāk, Klimata un enerģētikas ministrija ir atvērusi īpašu atbalsta programmu. Kopumā šim mērķim ir paredzēti 9,2 miljoni eiro. Plānots, ka atbalstu varētu saņemt vairāki desmiti energokopienu visā Latvijā.
Finansējumu var izmantot dažādiem zaļās enerģijas risinājumiem:
Saules paneļu iegādei un uzstādīšanai uz jumtiem vai zemes.
Siltumsūkņu uzstādīšanai, lai nodrošinātu kopīgu apkuri.
Saules kolektoru sistēmām ūdens sildīšanai.
Viens projekts var saņemt līdz pat 200 000 eiro, un valsts līdzfinansējums sedz līdz 70% no kopējām izmaksām. Kalnienā tuvāko divu gadu laikā ir plānots uzstādīt kopīgus saules paneļus, kas būs piederīgi visiem kopienas biedriem. Tā kā šī prakse Latvijā vēl ir bērnu autiņos, pirmie projekti būs tie, kas parādīs, vai pašreizējie noteikumi ir pietiekami ērti vai arī tajos būs nepieciešami kādi labojumi.
